Vārda dienu šodien svin: Liega, Olga, Zita, Zigita

Kinolektorijs "Dusmu kule"

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva

      Pirms kinolektorija noskatījāmies jauno multfilmu "Dusmu kule",tāpēc jau iepriekš sagatavojām jautājumus filmas režisorei un scenārija autorei Dacei Rīdūzei. Leļļu filma bija interesanta un pamācoša, liekot padomāt par dabas piesārņošanu un atkritumu savākšanu. 

        13.maijā tiešsaistē SKOLAS SOMAS projekta ietvaros sadarbībā ar Latvijas Kinematogrāfistu savienības projektu “Kino visiem un visur Latvijā”  notika saruna par leļļu filmas uzņemšanu. Lekcijā mums pastāstīja, kā veido tēlus, cik ilgi tiek veidota filma. Pastāstīja un parādīja  filmas tapšanas procesu: 1 filmas sekundi veido 20 kadri, lellēm ir nomaināmas galvas emociju maiņas demonstrēšanā. Skolēni bija pārsteigti par filmas veidotāju smalko,ar pacietību un izturību veikto darbu. 

         Filma “Dusmu kule” balstīta Agneses Vanagas grāmatā “Plastmasas huligāni”, grāmatu bija lasījuši tikai 2 mūsu skolēni.  Mēs uzdevām jautājumus un saņēmām interesantas un saprotamas atbildes.Filmā bija pamācība,kuru centīsimies ievērot. Mājās nolēmām salocīt iesaiņojuma maisiņus pēc filmā demonstrētā parauga.

        Paldies par doto iespēju noskatīties filmu un piedalīties sarunā ar režisori. Nākošgad mums piedāvāja noskatīties, kā veido multfilmu. Iegūtās zināšanas izmantosim zīmēšanas un tehnoloģiju stundās.

                                                                                                                                                                                                                          7.kl.meitenes Marta, Daniela

Ar SKOLAS SOMU uz Rēzekni un Lūznavu

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva

29.aprīlī programmas „Latvijas Skolas soma” ietvaros visi 1.-9.klases izglītojamie devās mācību ekskursijā.

   Skolas Somas piedāvājums ir ļoti plašs, centāmies izvēlēties vecumam atbilstošu saturu. Nolēmām, ka jauniešiem jāiepazīt vispirms savs dzimtais novads – Latgale, jāatklāj tās kultūrvēsturiskais mantojums.

         Pirmais pieturas punkts bija Rēzeknes Kultūrvēstures muzejs. Jau tur sapratām,ka esam cilvēku aktivitāšu liecinieki, jo muzejā pulcējās podnieki, GORĀ bija Latgales kongress.

      Skolas bērni bija sadalīti 2 grupās: kamēr 5.-9.kl. bija muzejpedagoģiskajā nodarbībā "Cilvēka bērns", 1.-4.kl. varēja izstaigāt muzeju, apskatīt dažādas izstādes. Bērniem patika vecās lietas un keramikas izstāde.

           Nodarbībā skolēni paplašināja savas zināšanas par rakstnieka Jāņa Klīdzēja daiļradi, romānu "Cilvēka bērns" un kinorežisora Jāņa Streiča tāda paša nosaukuma 1991.gadā uzņemto filmu, varēja aplūkot ar romānu un filmu saistītas relikvijas, redzēt Izidora mūzikas instrumentu.

         Nodarbības vadītāja ar dažādām metodēm atklāja autobiogrāfisko romānā un kino, tā saistību ar kultūrvēsturisko novadu. Nodarbības laikā ar interesantu stāstījumu,grāmatas fragmentu lasījumu un filmas fragmentu skatīšanos izglītojamie uzzināja daudz interesanta.Jaunieši atpazina filmētās vietas: krustu, Viļānu baznīcu. Fotogrāfijās varēja aplūkot, kādi izskatās filmas varoņi mūsdienās. Dekšārieši lepojās, ka J.Klīdzēja sieva Emīlija Svilāne ir no Dekšāru puses. Pārsteigums bija, ka Kazača lomas atveidotājs ir dzejnieks, mākslinieks ,Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Antons Kūkojs, pie kura pieminekļa,ejot prom,bērni nofotografējās.

               Bērniem labāk patīk skatīties filmas fragmentus, bet šoreiz neizspruka arī no lasīšanas: tāpat kā Boņukam vajadzēja lasīt Svētā Jura litāniju. Nebija viegli!Ar smaidu visi atceras, kā daži kļuva par aktieriem un režisoriem un tapa humoristisks filmas fragmenta iestudējums.

   Sarunās jaunieši novērtēja un izsacīja viedokli par bērna izaugsmes ceļu un attieksmēm ar pasauli , salīdzināja savu pieredzi ar literārajā darbā atklāto zēna personību.

Noslēgumā visi jaunāko klašu skolēni vēlējās pēc auguma mērīšanas noteikt savu izaugsmes līmeni. Visi gribēja būt lieli! Tādi arī jutās, jo devās apgūt GORU.

     Latgales vēstniecībā GORs  6.-9.kl.skolēni  noskatījās pusaudžu kinokomēdiju “Tizlenes”, kas uzņemta 2021.gadā. Tās režisore ir Marta Elīna Martinsone. Galveno varoņu lomas atveido Asnāte Sofija Rožkalne, Ludmila Karpova un Katrīna Dambeniece. Filmā redzējām tādus pazīstamus aktierus kā G. Zariņu, D.Kažociņu, I.Stradu. Filma ir stāsts par trīs 9.klases meitenēm, kuras sapņo par to, kā beigt tizleņu dzīvi un kļūt par populārākajām meitenēm skolā. Viņas ir aizrāvušas ar ārzemju mūziku un filmām un rod ierosmi dažādām idejām. Kā viens no priekšnosacījumiem popularitātei, viņuprāt, ir draudzēties ar stilīgākajām meitenēm un populārākajiem zēniem. Tomēr filmas beigās meitenes saprot, ka izlikšanās par to, kas neesi, neko labu nedod. Filma lika domāt par to, cik vērta ir īsta klasesbiedreņu draudzība; cik svarīgi ir nekopēt citus, bet būt pašam. Mūsu 9.klases meitenes atzina, ka mūsdienās patiešām pusaudži saziņā lieto ļoti daudz no angļu valodas aizgūtu vārdu. Skolēniem interesanti bija vērot, kā meitenes cenšas sasniegt savu mērķi kļūt populārām ar dažādiem līdzekļiemPēc filmas noskatīšanās audzināšanas stundās pārrunājām jauniešu vecumposmu īpatnības , to izpausmi uzvedībā, runas kultūrā.

     Lai sekmīgi veiktos darbs, jābūt lieliskam garajam starpbrīdim. Tas mums bija paredzēts Rēzeknes Olimpiskā centra slidotavā. Tikai daži jau agrāk šeit bijuši slidot, viņi palīdzēja apgūt slidotprasmi tiem, kas pirmo reizi stāvēja uz slidām, vēlāk krita un cēlās, līdz jau varēja bez balsta patstāvīgi atrasties vertikālā stāvoklī. Secinājums : slidotavas un dīķa ledus tomēr ir atšķirīgi.

      Noslēgumā turpinājām izzinājāt kultūrvēsturi Lūznavas muižā: šoreiz tā bija arhitektūra, senais telpu iekārtojums, dizaina elementi . Muiža ir unikāla romantiskā  jūgendstila arhitektūras pērle, pilī esot vairāk nekā 60 stūri un visi apaļi! . Gides pastāstīja par  vietas vēsturi un muižas īpašnieku Kerbedzu dzimtas ieguldījumu tās attīstībā. Meklējot noteiktas lietas, izstaigājām visas telpas no bēniņiem, kur dzīvo sikspārņi, līdz pagrabstāvam, kur jauniešus pārsteidza modernas ierīces – tāfele, klausulītes pie sienas, neparastie galdi, interesanti tika sasietas sendienas ar mūsdienu tehnoloģijām. Iegūtās zināšanas noderēs Latgales novada kultūrvēstures izpratnē.

           Žēl, ka pietrūka laika izskraidīt muižas parku, to darīsim citreiz, kad atbrauksim jau zinoši uz kādu radošo nodarbību.

Ar SKOLAS SOMU uz Rēzekni un Lūznavu

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva

Š.g. 29.aprīlī,piektdien, mācību ekskursija Skolas somas projekta ietvaros            no plkst.8.30 līdz 15.30.

  1. Plkst.9.10

6.-9.kl. Rēzeknes Kultūrvēstures muzejs; Muzejpedagoģiskā nodarbība "Cilvēka bērns"

Nodarbībā skolēni iepazīstas ar rakstnieka Jāņa Klīdzēja daiļradi, īpašu vērību veltot romānam "Cilvēka bērns" un kinorežisora Jāņa Streiča tāda paša nosaukuma 1991.gadā uzņemtajai filmai. Skolēni aplūko muzeja krājuma priekšmetus – ar romānu un filmu saistītas relikvijas, uzzina par Kazača lomas atveidotāja Antona Kūkoja gaitām filmā "Cilvēka bērns", kā arī veido "Boņuka vērtību koku" un iesaistās situāciju izspēlē.

     1.-5.kl.- EKSKURSIJA LATGALES VĒSTNIECĪBĀ GORS.

  1. Plkst.10.00-11.35

6.-9.kl. kinostunda ar GORU-Filma ”Tizlenes”. Režisore Marta Elīna Martinsone;

1.-5.kl. - Rēzeknes Kultūrvēstures muzejs- Muzejpedagoģiskā nodarbība "Cilvēka bērns".

  1. Plkst.12.00

Rēzeknes Olimpiskā centra slidotava – 1h slidošana -3,50, slidu īre- 1,50. Var izmantot savas slidas.   Sīkāk -http://ocr.lv/ice/.

  1. Plkst.13.40

Lūznavas muižas iepazīšana gida pavadībā, iepazīstot unikālo romantiskā  jūgendstila arhitektūras pērli, ar  vietas vēsturi un uzzināt, kāds ir muižas īpašnieku Kerbedzu dzimtas ieguldījums vietas attīstībā. Skolēniem tiek piedāvātas speciāli izstrādātās izdales lapas, kas palīdz interaktīvā veidā iepazīties ar muižas dizaina elementiem. Muižas parkā, izmantojot mobilo aplikāciju, ir iespēja izspēlēt izziņas un komandu saliedēšanās spēli „Muižas sikspārņa Mūža misija.”

Skolēni apmaksā tikai slidošanu,

pārējos izdevumus sedz SKOLAS SOMA. No rīta nekavēt!

M.Brauna rokopera „Mauglis”

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva

          Šogad daudziem izciliem kultūras darbiniekiem bija jubilejas gadi, viens no tiem – komponists Mārtiņš Brauns, kam septembrī palika 70. Par godu tam tika atdzīvināta un jauniestudēta izrāde „Mauglis”. Tā izdevās laikmetam atbilstoša un moderna, tomēr noskatīties to varējām tikai videoversijā. Kad diemžēl novembra beigās internetā un ziņās bija publicēta sēru vēsts par komponista aiziešanu mūžībā, Brauna vārds vairs nebija svešs mūsu skolas skolēniem.

   Rokoperas „Mauglis”videoierakstu uz ekrāna noskatījās katra klase atsevišķi, daži izglītojamie arī individuāli mājās.Pēc rokoperas izvērtējām , kas patika, kas mazāk. Novērtējām komandas ieguldīto milzīgo darbu.

   Atziņas bija dažādas. Jaunieši, kuri paši piedalījušies pašdarbībā, uzstājušies publikas priekšā, spēja saprast un pieņemt vēstījumu rokoperas formā. 6.klasē izskanēja doma, ka rokoperā neiederoties teicējs, jo ir būts īstajā operā, tur tā neesot bijis.

   Jaunāko klašu skolēnus uzrunājušas košās krāsas un tērpi, tomēr ne visi varēja tik ilgi koncentrēt uzmanību, starpbrīdis ļoti noderēja.

   No dziesmām lipigākā melodija un teksts esot mērkaķu dziesmai „Jauna ēra”.

7.kl. Marta rakstīja:

          „Ļoti patika šī muzikālā izrāde. Bija ļoti aizraujoši skatīties. Patika aktieru spēle, bet gribējās vairāk dziesmu. Labprāt noskatītos vēlreiz. Paldies Mārtiņam Braunam!”

Alma no 9.kl.:"Ļoti laba, interesanta un piedzīvojumu pilna izrāde."

Marta no 9.kl.:"Ļoti krāsaina, koša izrāde! Patika visas dziesmas, ko Mauglis izpildīja".

   Paldies „Skolas somai”par doto iespēju iepazīt rokoperas žanru!

   Ziemassvētkiem pa klasēm ir sadalīti „Īkstītes” fragmenti, mācīsimies veidot no gabaliņiem kopēju izrādi, veidosim dzīvnieku un augu maskas. Lai izglītojamie saprot,cik svarīgi, ka katrs izpilda savu darbu labi, un tas nemaz nav tik viegli, kā kritizēt citus. Tikai ar darbu un uzcītību var radīt kaut mazu, bet brīnumu un saprast J.Raiņa atziņu: “Ir katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet!”

Skolas somas piedāvājums - koncertlekcija par Maestro

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva

 Mācību gada sākumā saņēmām piedāvājumu noskatīties mācību filmu par mūsu komponistu Raimondu Paulu, ko labprāt arī īstenojām audzināšanas stundās. Bija patīkami, ka filmas sākumā tika uzrunāti Dekšāru skolas izglītojamie.

Par koncertlekciju 8.klases viedokļi bija dažādi: daži skolēni teica, ka labprātāk būtu uzzzinājuši vairāk par R. Paulu; vadītāji varēja uzdot viņam vairāk personisku jautājumu. Bet citi skolēni atzina, ka labāk būtu klausījušies R.Paula mūziku. Interesanti bija klausīties  senākās dziesmas jaunā aranžējumā. Bet citi atzina, ka nepatīk, ja "zelta klasiku" grib mainīt. Patika, kā dziedāja Rūta Dūduma-Ķirse.Pievienoto darba lapu gan nebija viegli aizpildīt. 8.klases izglītojamiem latviešu valodas mācību grāmatā bija teksti par dažādiem mūzikas žanriem un izpildītājiem, koncertlekcija bija taisni laikā, jo skolēniem tagad jāraksta domraksts par mūziku.

         6.klases pārrunas un pārdomas pēc filmas „Mūsu Maestro. Raimonds Pauls.” noskatīšanās

Pirmo reizi filmu sākām skatīties audzināšanas stundā ceturtdien, bet interneta savienojuma pārtrūkšanas  dēļ nācās atlikt skatīšanos uz pirmdienu. Daži noskatījās mājās individuāli, tomēr gribēja vēlreiz noskatīties ar klasi kopā.

  Ļoti patika vadītāju pozitīvisms un augstā profesionalitāte, viņi visu prata: gan dziedāt, gan spēlēt, gan sniegt īsus un jauniešiem saprotamus skaidrojumus. Tā bija lieliska mūzikas stunda, kurai cauri izvijās Raimonda Paula daudzveidīgā mūzika un talants. Interesanti bija klausīties mūzikas instrumentu un moderno tehnoloģiju savienojumā radīto mūziku, tās pārveidojumus.

Nošu baloni | Baloni ar apdruku | Karnevālam un ballītei, baloni ar hēliju

  Neviens no klases nav apmeklējis koncertu ar R.Paula piedalīšanos, tomēr dziesmas bija dzirdētas. Pēc koncertlekcijas secināja, ka vislabāk patikusi dziesma par lāci. Rinalds jau pēc pirmās noskatīšanās meklēja vikipēdijā datus par komponistu, viņam radās interese par Paula personīgo dzīvi. Marta atzinīgi novērtēja jaunās informācijas konkrētību, bet arī mūzikas fragmenti, viņasprāt, varēja būt īsāki. Evita gribēja, lai intervijas jautājumu Paulam būtu uzdots vairāk.

 

Stundu saraksts

images

Autobusu kustības saraksts

Zvanu saraksts

campas

©2017 Dekšāru pamatskola

Meklēt