Vārda dienu šodien svin: Valija, Ina, Ināra, Inārs

Arrow
Arrow
Slider

Pavasaris pirmsskolā

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva

 

       Pamazām, pavisam maziem solīšiem pirmsskoliņā ienāk pavasaris.

         Pirmsskolas grupas bērni izzina zaļumu audzēšanas noslēpumus, un uz palodzes top dārziņš - diedzējam „Ķīnas pupiņas”. Košus asnus pretī saulei dzen sīpoli. Bērni sīpolus izrotāja: līmēja actiņas, zīmēja mutītes, deguntiņus, kā arī deva tiem vārdiņus.

       Audzējām kaķu zāli. Katrs bērns podiņā iebēra zemīti, iesēja sēkliņas. Katru dienu par to rūpējās – laistot, vērojot, kā tā aug. Kad zālīte bija izaugusi gana liela, nesa podiņus uz mājām. Mājās vēroja, kā kaķīšiem tā patika. Filmēja video, lai visi redz, kā tad mājas mīlulim patika bērna izaudzētais zaļums.

   Pirms pašām Lieldienām tapa pavasara dekors no klūgām. Bērnu mazās rociņas palīdzēja turēt klūgu buntītes, lai skolotājas tos var sasiet ciešāk. Pirms darbiņa klūgas tika skaitītas un šķirotas pēc krāsas, garuma, resnuma. Kad dažādās klūgu buntītes bija sasietas, veidojām pavasara dekoru.

     Svinējām arī pavasara svētkus – Lieldienas. Dziedājām dziesmas, skandējām tautasdziesmas, minējām mīklas, gājām rotaļās, ripinājām olas, rīkojām olu kaujas un šūpojāmies.

   Visus pavasara darbus bērni veica ar prieku un atbildību.

Lai Jums un mums laba veselība, možs gars, pavasarī ielecot!

                                                                                                                         Pirmsskolas skolotāja Inga Golubcova

Lieldienu brīvdienas!

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva

„Pasmaidi .. un iemāci pasauli pasmaidīt!”

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva

   Projekta „Darīt kopā II” mērķis bija iesaistīt jauniešus kādas sava novada problēmas risināšanā. Tālmācības un „tāldzīvošanas” dēļ praktiskā veidā diemžēl to realizēt nevarējām un arī nedrīkstējām. Sapratām, ka vienmuļajā ikdienā pietrūkst svētku, pietrūkst prieka, bet tas ir tik nepieciešams! Sākām meklēt,zīmēt, kopēt,tulkot. Darba rezultātā radās mūsu avīzīte „Prieka vitamīns”- avīzīte tikai vienai dienai, viendienīte. Bet mēs ceram: ja tā izplaucēja jūsu sejā kaut vienu smaidu, misija ir izpildīta. Paldies jauniešiem, kas iesūtīja darbiņus, visu satilpināt nevarējām. Bija arī netulkojamas lietas, piemēram, krievu valodā :„doma ja” un „do maja”.

   Strādājot attālināti, ir savi mīnusi un plusi. Agrāk 1.aprīlī izjokot varēja dažus cilvēkus, bet tagad, aizsūtot skolotājiem, izglītojamiem un vecākiem vēstuli ar baisu nosaukumu –„Izglītības ministrijas informācija par mācību gada pagarināšanu” vai „Pārbaudes darbs”, ar pāris peles klikšķiem apmānīto skaits mērāms desmitos. Daži darbi,sazināšanās prasīja arī lielāku laiku. Kā parasti, komandas cilvēkiem ir dažādas intereses un lietu izpratne, tāpēc konkrēti šajā darbiņā bija gan vezumu velkošie, iekšā jokus un idejas sviedošie, gan arī blakus stāvošie. Procesam vajadzīgi ir visi.

     Pateicoties novada Izglītības un kultūras lietu speciālistei Ilgai Morozovai, avīzīte tapa arī papīra formātā un nokļuva veikalos, aptiekās,LPKS „Viļāni”, servisā.

     Paldies visiem, kuri palīdzēja notvert smaidu un pozitīvas emocijas!

P.S. Pavasarī strauji izplatās visas pasaules un cilvēku mīlestības vīruss. Pret to nav izgudrotas ne zāles, ne potes, ne vakcīnas. Ar to slimojiet veseli!

Projekts „Darīt kopā II” tapis sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā “People to People Cultural Engagement” programmas ietvaros. Vairāk par British Council darbību Latvijā meklē www.britishcouncil.lv

                                                           Skolotājas Anna Sondore un Ilga Grudule

Olimpiādes 2020./2021.m.g.

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva

      Decembrī saņēmām uzaicinājumu uz Latviešu valodas un literatūras 47. olimpiādes otro (novadu, pilsētu vai novadu apvienību) posmu, kas norisinājās 4.janvārī. Olimpiādē  veiksmīgi piedalījās divas  8.klases skolnieces. Rēzeknes un Viļānu novada kopvērtējumā Martais Sanijai Zepai -2.vieta, Almai Orenītei -3.vieta (skolotāja Anna Sondore).

        26. februārī 6.kl. Marta Kiule, 7.kl. Katrīna Svalbe un 8.kl. Alma Orenīte (skolotāja Anna Šperga) piedalījās 71. matemātikas olimpiādes 2. posmā  5.-8. klasēm. Olimpiāde notika tiešsaistes režīmā. Alma Orenīte saņēma atzinību

Ķeram ziemu aiz astes!

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva

     Šogad ziema mūs lutina. Kamēr pirmsskolas apkārtnē ir vēl sniegs, nolēmām izmantot iespēju  pagūt uzbūvēt sniega cietokšņus.

   Čakli strādājām visi: kāds nesa sniegu, kāds pildīja ar to spainīšus, kāds veidoja cietoksni, kāds pielaboja.

   Pirmsskolēnu kopīgā darbošanās ir kopīgs prieks un kopīga mācīšanās sadarboties.

   Rezultāts radīja prieku un gandarījumu ar paveikto.

  Pirmsskolas skolotāja Inga Golubcova

                                                                                       

Skolas somas piedāvājums - koncertlekcija par Maestro

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva

 Mācību gada sākumā saņēmām piedāvājumu noskatīties mācību filmu par mūsu komponistu Raimondu Paulu, ko labprāt arī īstenojām audzināšanas stundās. Bija patīkami, ka filmas sākumā tika uzrunāti Dekšāru skolas izglītojamie.

Par koncertlekciju 8.klases viedokļi bija dažādi: daži skolēni teica, ka labprātāk būtu uzzzinājuši vairāk par R. Paulu; vadītāji varēja uzdot viņam vairāk personisku jautājumu. Bet citi skolēni atzina, ka labāk būtu klausījušies R.Paula mūziku. Interesanti bija klausīties  senākās dziesmas jaunā aranžējumā. Bet citi atzina, ka nepatīk, ja "zelta klasiku" grib mainīt. Patika, kā dziedāja Rūta Dūduma-Ķirse.Pievienoto darba lapu gan nebija viegli aizpildīt. 8.klases izglītojamiem latviešu valodas mācību grāmatā bija teksti par dažādiem mūzikas žanriem un izpildītājiem, koncertlekcija bija taisni laikā, jo skolēniem tagad jāraksta domraksts par mūziku.

         6.klases pārrunas un pārdomas pēc filmas „Mūsu Maestro. Raimonds Pauls.” noskatīšanās

Pirmo reizi filmu sākām skatīties audzināšanas stundā ceturtdien, bet interneta savienojuma pārtrūkšanas  dēļ nācās atlikt skatīšanos uz pirmdienu. Daži noskatījās mājās individuāli, tomēr gribēja vēlreiz noskatīties ar klasi kopā.

  Ļoti patika vadītāju pozitīvisms un augstā profesionalitāte, viņi visu prata: gan dziedāt, gan spēlēt, gan sniegt īsus un jauniešiem saprotamus skaidrojumus. Tā bija lieliska mūzikas stunda, kurai cauri izvijās Raimonda Paula daudzveidīgā mūzika un talants. Interesanti bija klausīties mūzikas instrumentu un moderno tehnoloģiju savienojumā radīto mūziku, tās pārveidojumus.

Nošu baloni | Baloni ar apdruku | Karnevālam un ballītei, baloni ar hēliju

  Neviens no klases nav apmeklējis koncertu ar R.Paula piedalīšanos, tomēr dziesmas bija dzirdētas. Pēc koncertlekcijas secināja, ka vislabāk patikusi dziesma par lāci. Rinalds jau pēc pirmās noskatīšanās meklēja vikipēdijā datus par komponistu, viņam radās interese par Paula personīgo dzīvi. Marta atzinīgi novērtēja jaunās informācijas konkrētību, bet arī mūzikas fragmenti, viņasprāt, varēja būt īsāki. Evita gribēja, lai intervijas jautājumu Paulam būtu uzdots vairāk.

 

Ziemas prieki pirmsskolā

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva

Tik skaista ziema nav bijusi sen, tāpēc Dekšāru pirmsskolas grupas bērni katru dienu izmanto, lai baudītu ziemas priekus. Veļam sniegavīrus, būvējam cietokšņus, šļūcam no kalniņa, braucam ar ragavām. Iekārtojām putnu barotavu un katru dienu vērojam, kas tajā ciemojas un ko ēd.

   Kādu dienu tapa ledus dekori. To tapšanai izmantojām dabai draudzīgus materiālus, jo, kad tie izkusīs, viss paliks dabai. Bērām, dekorējām, lējām, priecājāmies, visu pārējo izdarīja daba. Pirms darbiņa veikšanas pārrunājām par ūdens pārvērtībām. Darbiņš bija ļoti atbildīgs, nopietns un pārsteigumu pilns. Cerams, ka laiks ļaus ilgāk saglabāt šo bērnu rociņu un dabas radīto skaistumu.

                                                                                                                                                                 Skolotāja Inga Golubcova

Meteņojam pa vienam, bet priecāsimies kopā!

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva
  1. februārī, tiešsaistē, projektā „Darīt kopā II”iesaistīto skolotāju uzrunāti, pulcējās Dekšāru pamatskolas un Viļānu vidusskolas 8.,9.klašu skolēni. Lai gan tiešsaistes ir kļuvušas par ikdienišķu parādību, tikties ar nepazīstamiem cilvēkiem, iepazīties,prezentēt savu vizītkarti –tas ir izaicinājums,uzdrīkstēšanās.Jauniešiem jāievēro uzvedības noteikumi interneta vidē, tā ir atbildība par vārdiem un rīcību. Jācer, ka pamazām iepazīšanās sastingums zudīs, jaunieši neslēpsies aiz datoru ekrānu melnajām maskām un nekautrēsies, jo pēc Meteņiem maskošanās beidzas.

   Mūsu pirmā tikšanās bija dienu pirms pagāniskajiem Meteņiem- 6.februāra, kas ir vidū starp ziemas un pavasara saulgriežiem, trešais varbūtējais senlatviešu gadu mijas brīdis. Pārrunājām par dažādu tautu Meteņdienu tradīcijām, ticējumiem, karnevāliem un maskām. Kristīgie Meteņi šogad 16. februārī, krievu Masļeņica no 8.-14.martam.

       Skolotāja Ilga Grudule bija sagatavojusi daudzas spēles interneta vidē, tās palīdzēja atbrīvoties un sarosīties. Maskas jeb budēļi arī bīda, rosina doties uz priekšu, nesēdēt malā, būt kustībā. Noskaidrojām,kā jaunieši cīnās ar garlaicību un pavada brīvo laiku, mudinājām nolikt pie malas datorus, telefonus un iesviest sevi baltajā sniegā, palīdzēt tur iekrist arī brālim vai māsai, jo tad visu gadu no rītiem būs viegli celties un neaizgulēsies.

  Pandēmijas laiks ir ieviesis savas korekcijas cilvēku dzīvē ,jo tālāk par savu mājsaimniecību nevaram doties, tādēļ izbaudīsim prieka mirkļus  ģimenes lokā.  Sacepiet pankūkas , dzeltenas un apaļas kā saulīte! Prieka un svētku nekad nebūs par daudz. Kad tā ir maz, jāsāk to radīt pašam, lai dienas nav vienmuļas un vienādas. Jaunieši saņēma arī mājas darbu : savus prieka mirkļus noķert fotogrāfijās. Nākošajā tikšanās reizē sasiesim tos kopā un metīsim garlaicības pelēkajā kažokā.

  Lai katrs sevī sajūt  izcilā franču rakstnieka A.Kamī vārdus: „Pašā dziļākajā ziemā es beidzot uzzināju, ka manī ir neuzvarama vasara.”

   Jā, un vēl labs ticējums.Izrādās :”Ja grib, lai būtu skaists rokraksts- jāēd cūkas aste.” Kurš tad vainīgs, ka bērnam slikts rokraksts?

     Projekts „Darīt kopā II” tapis sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā “People to People Cultural Engagement” programmas ietvaros. Vairāk par British Council darbību Latvijā meklē www.britishcouncil.lv

                                                           Skolotājas Ilga Grudule un Anna Sondore

Spēļu saites:

1.Uzmini nu!

https://wordwall.net/resource/10336367


2.uzd.Atrodi tautatasdziesmās pazudušos vārdus!
Adrese :

https://wordwall.net/play/10339/330/737


3.uzd.Sakārto tautasdziesmā vārdus pareizā secībā!
Adrese: 
https://wordwall.net/play/10337/532/741

Barikādes un mēs

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva

9.janvāra rītā mūsu skolas 5.-9.kl. skolēni un skolotāji pulcējās tiešsaistē, lai atcerētos jau 30 gadus tālus Latvijai un latviešu tautai nozīmīgus notikumus. Klases sarakstīja akrostihus, kura rindu pirmie burti, lasot no augšas uz leju, veido  vārdu  BARIKĀDES.

 9.kl. Jāņa Knipa akrostihs un Mika Celmiņa zīmējums

    Baltijas tautas cīnās par savu neatkarību.

    Atmodu raksturo liela Latvijas iedzīvotāju aktivitāte.

    Rīgā un Tallinā parlamenta, valdības un svarīgu iestažu

               aizsardzībai  ceļ  barikādes.

   Ilgās pēc brīvības un barikāžu ugunskuros rūdās tautas raksturs.

   Kopīgs mērķis pulcina dažādu tautību cilvēkus.

   Ārkārtas situācijā redzama ļaužu saliedētība.

   Doma laukumā nu ik gadu tiek iedegts piemiņas ugunskurs.

   Esam pateicīgi tiem, kas piedalījās un tiem, kas zaudēja savas dzīvības.

   Svarīgi neaizmirst notikumus, kas norisinājās pirm 30 gadiem.   

Ar ko asociējas barikādes?

Ar stāstiem par piedzīvoto un pārdzīvoto 1991.gada janvārī.

Asiņainajiem notikumiem Lietuvā janvāra sākumā.

Latvijas Tautas Frontes aicinājumu   smagajai tehnikai doties uz Rīgu, lai celtu barikādes un aizstāvētu svarīgākos objektus: televīziju - Zaķusalā, Radio - Doma laukumā, Augstāko padomi.

Ugunskuru dedzināšanu, lai sasildītos.

Brīvprātīgajiem, kas palīdzēja nodrošināt barikāžu dalībnieku ēdināšanu.

Asiņainajiem notikumiem 20. janvārī,kad tika uzbrukts Iekšlietu ministrijai un ievainoti, nogalināti cilvēki.

Centieniem iegūt brīvību. Kopības sajūtu.

BARIKĀDĒM – 30

Tautas atmoda, kuras laikā tika nosprausts ceļš uz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu, rūdījusies 1991. gada janvāra barikāžu ugunīs. Šogad aprit 30 gadi kopš šo liesmu gaismā pavadītajām dienām.

Kristīne Bitēna     BARIKĀDĒM

                     Un atkal sauc Tēvu zeme,
                     kā dziesmā uz stūru stūriem.
                     Par zobenu pārtop lemess,
                     Bet pleci pārtop par mūriem.

                     Uzvijas dzirksteļu spieti pār laukumiem, ceļiem un tiltiem

                     Stāv vīri, kā akmens cieti.
                     Pret meliem, varu un viltu
                     Tur Latvija stāv tava tauta
                     Bārenes saulītē celta.

                   Tie vīri, kam rokās tavs karogs celts
                   Tā Latvija ir tava brīvība.
                   Tie vīri Latvija ir tavs zelts, tavs gods un tava dzīvība.»

8.KLASE SAKA PATEICĪBAS VĀRDUS BARIKĀŽU DALĪBNIEKIEM PAR VIŅU DROSMI UN VARONĪBU; PAR TO, KA VIŅI BIJA GATAVI ATDOT DZĪVĪBU PAR BRĪVU LATVIJU.

NOVĒLAM, LAI NEKAD NEPIENĀK TĀDI LAIKI, KAD BRĪVĪBA BŪTU JĀAIZSTĀV UZ BARIKĀDĒM. LAI LATVIJA BŪTU NEATKARĪGA UN BRĪVA, UN LAI BŪTU MIERS!

 

                                                      Barikādes un Es                                                               6.klase

Bija auksts 1991.gada sākums. Laiks no 13. līdz 27.janvārim - barikāžu laiks.

Atskanēja šāvieni, un lodes izdzēsa 8 cilvēku dzīvības.

Rīgā svarīgo objektu sargāšanā pulcējās 50 tūkstoši cilvēku.

Ieroču nebija, to vietā bija cilvēku brīvpratīga vienotība, gribas spēks un dzimtenes mīlestība.

Kūpēja dūmi un kurās ugunskuri Daugavas krastmalā.

Ārzemēs atbalstīja mūsu tautas centienus.

Domās un darbos visa Latvija bija vienota.

Es pateicos barikāžu dalībniekiem.

Solām sargāt savu tēvzemi!

 

Dekšāru pamatskolas mācību procesa organizēšanas kārtība no 2020.gada 1.septembra

kartiba

Stundu saraksts

images

Autobusu kustības saraksts

Zvanu saraksts

campas

©2017 Dekšāru pamatskola

Meklēt